1964
Sacensību vēsture aizsākās, kad Rīgas taksometru parka fiziskās kultūras kolektīvs pirmo reizi organizēja automobiļu ātrumsacīkstes. Tā kā Biķernieku šosejas trase vēl nebija iekārtota, automašīnas riņķoja Mežaparkā pa Rīgas kultūras un atpūtas parka asfaltētajiem apļiem (vēsturiskie pirmskara moto trases apļi).
1966
Pirmajos gados sacensībās startē tikai Volgas un formulas,bet no 1966.gada tām pievienojas arī Moskviči.
Pirmajā Dzintara Volgā GAZ klasē 19 dalībnieku starpā uzvaras laurus plūca rīdzinieks Aleksandrs Karamiševs. Viņa vadītā zaļās krāsas Volga Mežaparkā sasniedza ātrumu 105 km/h.
1968
Sacensību vieta tika mainīta starp Mežaparku, Biķerniekiem un Rīgas bijušo hipodromu, bet no 1968.gada Vissavienības automobiļu ātrumsacensību Dzintara Volga norises vieta ir nemainīga – Biķernieku automobiļu trase.
1974
1974.gada ļoti spēcīga bija Žiguļu jeb VAZ klase.
Sacensībās ir piedalījušies tā laika visi slavenākie PSRS autosportisti, tomēr pati sīvākā spēkošanās notikusi starp Rīgas, Ļeņingradas un Tallinas auto klubiem.
1978
Latvijā Dzintara Volgas popularitāte strauju auga – skatītāju aptaujā 1978.gadā tās tika atzītas par populārākajām auto sacensībām. Ja iesākumā sacensībās startēja Baltijas, Ļeņingradas un Maskavas sportisti, tad jau septiņdesmitajos gados uz Latviju ceļoja sporta auto arī no tālās Krasnodaras, Toljati, Taškentas, Erevānas un citām pilsētām.
1980
Pēc tā laika publikācijām var secināt, ka maksimālais sportistu skaits tika sasniegts 1980. gadā, kad uz starta līnijas stājās 154 sportisti no 23 PSRS pilsētām.
1991
Pēc tam sacensību popularitāte mazinājās, mainījās politiskie apstākļi un trūka finansējums, tādēļ 1991.gadā Dzintara Volga norisinājās pēdējo reizi.